Text Box: Muzeju
Hit Counters
Web Counter

Arhīvs

Jaunumi un aktualitātes

2017.gada 11.augustā Valsts prezidents apmeklēja Ludzas Novadpētniecības muzeju, kā arī restaurēto Ludzas Lielo sinagogu, kas ir vecākā sinagoga Baltijā. “Atzinīgi vērtējams Ludzas novada paveiktais, saglabājot novada kultūrvēsturisko mantojumu. Tādējādi pašvaldība stiprina iedzīvotāju lepnumu par savu novadu un tā vērtībās. Šīs zināšanas un piederības sajūta vietai, kurā mēs dzīvojam, ir ikvienas stipras valsts pamats”, uzsvēra Raimonds Vējonis.

 

2017.gada 4. oktobrī Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta Dembicas Reģionālā muzeja ceļojošā izstāde “Silēzijas Svētā Jadviga – Eiropas, Polijas un Dembicas aizbildne”.

 

Sadarbība starp Ludzas un Dembicas muzejiem sākās 2012 gadā, bet pašvaldības sadarbības līgumu noslēdza 2014. gada 10. augustā. Muzeju direktori vienojās, ka vienu gadu Ludzā, otru gadu Dembicā tiek atklāta muzeju izveidotās izstādes. Nākamgad iecerēts uz Poliju vest šīs vasaras IV starptautiskajā plenērā „Lūdzu uz Ludzu” tapušo gleznu izstādi.

Aicinām apmeklēt izstādi „Silēzijas Svētā Jadviga – Eiropas, Polijas un Dembicas aizbildne”

Ludzas Novadpētneicības muzeja direktore M.Bule un Dembicas Reģionālā muzeja direktors J.Dimitrovskis  uzsvēra, ka sadarbība starp muzejiem sākās 2012.gadā

Pateicoties rīdzinieces Lidijas Vecvagares (dzimusi Rižakova) dāvinājumam, Ludzas Novadpētniecības muzeja krājums tika papildināts ar 7 ļoti interesantiem un vērtīgiem jaunieguvumiem – fotogrāfijām un LU studentu biedrības “Latgola” atšķirības zīmēm. Minētie priekšmeti piederējuši Lidijas mammai Marijai Barkānei (pēc laulībām Rižakova) un krusttēvam Boļeslavam Sinkevičam, kas strādāja par skolotājiem mūsu dzimtajā pusē.

Studentu biedrības “Latgola” biedri 1935.g. pavasaris- 1936.g.(2.rindā no labās puses 4.- Boļeslavs Sinkevičs), muzejam dāvinājusi Lidija Vecvagare (dzimusi Rižakova)

Muzeja krājums papildināts ar vērtīgiem jaunieguvumiem

“Latgale. Klāj maurā balto pūru!”

                                               ( A. Vējāns)                                         

 

Baltais audekls – Ludzas muzeja rīkoto plenēru simbols. It nemaz nav dīvaini, jo Latgales daba ir gaiša, tīra, kā mēdza teikt mūsu senči – balta. Turklāt, katrreiz atklājot plenēru, LdNM direktore Milāna Bule katram tā dalībniekam pasniedz baltu audeklu, uz kura, radot neatkārtojamu gleznu, kopā ar krāsu triepieniem tiek atstāta daļiņa mākslinieka dvēseles. 2017. gada plenērs bija īpašs, jo tika rīkots pilsētas jubilejas svinību ietvaros.

No kreisās  Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore M.Bule pasniedza fotoalbumu „Ludzas ielu portreti” Visaginas pilsētas bibliotekas darbiniecei V.Šeršņovienei

Pateicoties carnikavietes Māras Ščerbakovas dāvinājumam, muzeja fotogrāfiju kolekcija tika papildināta ar 21 fotogrāfiju, kas attiecas uz 20.gadsimta 1.pusi. 9 fotogrāfijās ir ar Ludzas pilsētas skatiem, uz daudzām no tām ir Māras mammas Annas sarakste ar vīru P.Upīti. 21 fotogrāfija ir uzņemta Istras pusē. Pati Anna (dzimusi Kadzējs) Upīte dzimusi 1916.gadā un nāk no Istras pagasta Gargaliešu mājām. Viņas tēvam 1924.gadā Istrā tika piešķirta zeme.

Kadzeju ģimene, 1935.gada 9.jūlijā

2017. gada 9. novembrī Latvijas valsts svētku nedēļas ieskaņā Ludzas Novadpētniecības muzejs kopā ar Latvijas Zemessardzes 3. Latgales brigādes Zemessardzes 32. kājnieku bataljonu organizēja pasākumu ‘Mana Latvija”.

Pasākumā „Mana Latvija”  valdīja patriotisks gars

(Pirmais no kreisās) NBS Zemessardzes 3.Brigādes 32.bataljona komandieris, pilkvežleitnants A.Leicāns sarunājas ar pasākuma dalībniekiem

2017. gada 16. novembrī Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta Jeļenas Rudnikas floristikas darbu izstāde “Ziedu simfonija”. Izstādes autori daudzi cilvēki ir iepazinuši gan kā dzejnieci, gan kā mākslinieci, gan floristi - , vārdu sakot, kā cilvēku, kuru daba  apveltījusi ar daudziem talantiem. Pēc izglītības Jeļena Rudnika ir pedagoģe, pēc dzīves aicinājuma – māksliniece un dzejniece, bet dvēselē – floriste.

(No labās) J.Rudņiku apsveica ar izstādes atklāšanu Ludzas muzeja direktore M.Bule un izstāžu kurators V.Dzevaltovskis