Vēsture


Ludzas Lielā sinagoga, ņemot vērā ievērojamo autentisko koka daļu īpatsvaru, ir vecākā sinagoga Latvijā un Baltijas valstīs. Koka sinagogas (Ludzā, celta ap 1800.gadu, Rēzeknē, celta 1845.gadā) faktiski uzskatāmas par unikāliem Ziemeļaustrumu Eiropas ēbreju kultūras pieminekļiem, kas citur Eiropā zaudēti 20.gs.laikā. Ir saglabājušās ziņas, ka 700 gadu laikā Austrumeiropā ir uzceltas ap 700 koka sinagogu. Kopējais vēl eksistējušo koka sinagogu ēku (ar iekārtu) skaits Eiropā nav lielāks par 4-5.

Ludzas Lielā sinagoga, 2016.gads

Apmēram 19.gs. 3.ceturksnī, kad ēkai radušās tehniskas problēmas, tā tika apšūta ar māla kieģieļiem. Lielā sinagoga ir viena no retajām ēkām, kas netika skarta Ludzas lielā ugunsgrēka laikā 1938.gadā, kad izdega praktiski viss pilsētas centrs. Ēka izmantota kā dievnams līdz 20.gs.80.gadiem un ir saglabājusi oriģinālo veidolu, fasāžu arhitektonisko komponizīciju, koka pamatkonstrukciju, autentisku telpu plānojumu (priekštelpu, Lūgšanu telpu, uzejas kāpnes uz 2.stāvu, Sieviešu lūgšanu telpu, palīgtelpu (Svēto rakstu mācību telpu) un visus galvenos iekārtas priekšmetus vai to daļas, kas ir unikāli ebreju kultūras 18.-19.gs. kulta priekšmeti – Bima ar pulti, AronKodeš Toras glabāšanai, lasāmās pultis, galdi un soli.

2013.gada novembrī Ludzas Lielā sinagoga ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis un ir valsts pilsētbuvniecības pieminekļa – Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs – daļa.

2014.gada nogalē Ludzas novada pašvaldība uzsāka projektu «Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana» īstenošanu. Tā gavenās aktivitātes: sinagogas ēkas restaurācija, ekspozīciju izveide, amatnieku apmācības un pieredzes apmaiņa ar projekta partneriem Hordalandas Muzeju centru (Norvēģija). Sadarbībā ar projekta partneru ekspertiem precīzākai restaurējamās būves noteikšanai tika veikta nepieciešamo koksnes paraugu sagatavošana dendrohronoloģiskajai datēšanai. Tika  konstatēts, ka relatīvi jaunākā no koksnes parauga gadskārtām veidojusies 1781.gadā, tādējādi precizējot un apstiprinot Ludzas Lielās sinagogas oriģinālo koka būvdetaļu senumu un palielinot tās izcilo retuma pakāpi.

Restaurācijas darbi ilga nepilnu gadu – no 2015.gada 20.marta līdz 2016.gada 22.janvārim. Ēkai nostiprināti pamati, restaurētas ārsienas, demontēti sarkanie sienu apdares kieģeļi, guļbaļķu sienas siltinātas un apšūtas ar koka deļiem, fasādes koka daļas krāsojumam izmantots auksti spiestas lineļļas gruntējums un augsti spiestas lineļļas minerālpigmentu krāsmateriāli. Saglabāts (nokrāsots) vēsturisks, 20.gs.30.gados no Austrālijas vests skārda jumts, nostiprinātas jumta koka konstrukcijas. Kāpņu piebūve demontēta, izveidoti jauni pamati un, izmantojot atgūtos apdares materiālus, piebūve atjaunota autentiski. Restaurētas vēsturiskas logu vērtnes un izgatavotas jaunas groplogu konstrukcija ar klasiskiem spaišļiem, restaurētas Lūgšanu telpas logu aplodas un otrā stāvas telpas vēsturiskās durvis, pārējo telpu logu komplekti un durvis izgatavotas jaunas pēc vēsturisko paraugiem. Arī ēkas iekštelpās veikti apjomīgi atjaunošanas darbi: otrā stāva telpā restaurēta autentiskā dēļu grīda, priekštelpā izlikta interjeram pieskaņota grīda no demontētajiem fasādes kieģeļiem, pirmajā stāvā ieklāta jauna koka dēļu grīda, uzmūrētas 3 krāsnis. Saglabāts (apmēram 65 %) vēsturisks sienu apmetums, nostiprināti krāsas slāņi. Restaurēts unikāls koka dēļu kupols – vienīgais šāds saglabājies visā Baltijas reģionā.