I.Prigun gleznu izstāde “Dvēseles brīnumainā dziesma”

Jebkura mākslinieka radošā pasaule ir neatkārtojama. Katra glezna – šīs pasaules spoguļattēls, kas izraisa pārdzīvojumu skatītāja dvēselē. I.Prigun var droši nosaukt par neparastu mākslinieci. Viņas gleznām īpašu, kolorītu, raksturu piešķir gan „gleznošanas” paņēmiens, gan mākslinieces neparasts, filozofisks, pasaulskatījums, kurā vienā veselumā apvienojas fen šuj, reliģija un Kosmosa pastāvēšanas likumi.

Jebkura mākslinieka radošā pasaule ir neatkārtojama. Katra glezna – šīs pasaules spoguļattēls, kas izraisa pārdzīvojumu skatītāja dvēselē. I.Prigun var droši nosaukt par neparastu mākslinieci. Viņas gleznām īpašu, kolorītu, raksturu piešķir gan „gleznošanas” paņēmiens, gan mākslinieces neparasts, filozofisks, pasaulskatījums, kurā vienā veselumā apvienojas fen šuj, reliģija un Kosmosa pastāvēšanas likumi.

Vecāki noteikuši viņai mūziķes likteni

Irīna dzimusi Rīgā 1951. gada 18. aprīlī.   Muzikālas spējas viņa mantojusi no saviem vecākiem – Nikolaja un Lidijas Titajeviem. Tēvs spēlēja akordeonu, bet mātei, savukārt, bijusi lieliska balss, viņa dziedāja baznīcas korī. Savai jaundzimušajai meitai abi vecāki paredzēja mūziķes  karjeru un jau no 6 gadu vecuma  Irīna apguva mūziku mājskolotājas pavadībā.

Pēc P. Jurjāna mūzikas vidusskolas beigšanas tās pedagogi, novērtējot   Irīnas muzikālas spējas, ieteica viņai turpināt mācības konservatorijā. Taču  Irīna tika norīkota uz Kārsavas vidusskolu. Pēc gada, viesojoties pie radiem Tambovā, Irīna Prigun nolēma iestāties Tambovas Kultūras institūta diriģentu-koru nodaļā. Spīdoši nokārtoja iestājeksāmenus un bija 7 veiksminieku vidū, kam bija iespēja mācīties Maskavā, bet Irīna atteicās no vilinošā piedāvājuma. Jaunietei negribējās  atstāt pilsētu, kur viņu laipni sagaidīja radinieki un īsajā laikā iegūtie draugi. Studiju laikā Irīna aktīvi iesaistījās Tambovas kultūras institūta sabiedriskajā dzīvē: bija studentu kluba locekle, aizrāvās ar internacionālo darbu. Tomēr sabiedriskās aktivitātes netraucēja viņai 1957. gadā iegūt sarkano    diplomu. Pirms studiju beigšanas Irīna apprecējās ar kārsavieti un atgriezās Ludzas novadā.

Vai tiešām tā ir izšūta glezna?

I.Prigun kā radošā personība atklāja sevi samērā nesen. 1994.gadā viņa izšuva dažas gleznas, bet šī nodarbošanās nekļuva par sirdslietu un tikai pēc trim gadiem, kad vajadzēja apsveikt māsas dēlu Dimu, viņa ķērās pie dāvanas veidošanas un izšuva gleznu “Rudens ainava”. Tā arī kļuva par atspēriena punktu, no kura sākās nopietns un neatlaidīgs darbs.

Portreti, ainavas, klusās dabas rada daudzus jautājumus. Tam, kurš pirmo reizi redz I.Prigun izšūtās gleznas, rodas  jautājums  – Vai tiešām tās ir izšūtas ar diegiem? Pienāk pie gleznām, lai personīgi par to pārliecinātos, patausta ar roku. Ir arī par ko brīnīties – izšūšanas tehnika ir oriģināla. Irīna sevi nepieskaita pie tiem māksliniekiem, kuru darbi ir izšūti klasiskajā stilā.

Māksliniece sākumā izdomā sižetu, tad veido fonu un pēc tam atsevišķas gleznu detaļu kontūras. Vienā gleznā autore var izmantot dažādas kvalitātes diegus. Daudzkārtējas krāsu pārejas, veiksmīga toņu izvēle atdzīvina gleznu. Izvēloties diegu toni, Irīna izvēlas krāsu gammu dabā.

Autores kredo ir pastāvīga meklēšana. I.Prigun filozofiskie meklējumi atspoguļojas viņas gleznās, kas vienmēr piepildina skatītāja dvēseli ar siltumu un paver durvis uz skaistuma pasauli.