2011.gada 18.jūnijā plkst. 11.00 notiks A.Muraševas gleznu izstādes “Gadalaiki” atklāšana.
Milāna Bule,
Ludzas Novadpētniecības muzeja direktores vietniece
Kopš 18.jūnija, kad muzejā tika atklāta Annas Murašovas gleznu izstāde „Gadalaiki”, muzeja darbinieki katru dienu dzird vārdus: „Paldies par tiešām skaisto izstādi. No gleznām nevar novērst aci…”, citi piebilst, ka šīs gleznas „ārstē dvēseli” un salīdzina tās ar 19.gs. II puses krievu ainavista Ivana Šiškina darbiem. To dzirdēt ļoti patīkami gan muzeja darbiniekiem, gan pašai māksliniecei, galvenais, lai cilvēki pēc muzeja apmeklējuma nepaliktu vienaldzīgi, jo vienaldzība ir 21.gadsimta iezīme…
Anna Murašova dzimusi 1954.gada 12. augustā Lazdukalna pagasta Pelnupē. Mācījusies Eglaines pamatskolā, Bērzpils vidusskolā, 2 gadus Rēzeknes mākslas skolā. Beigusi Valmieras skaitļojamo mašīnu operatoru skolu un līdztekus mākslas prasmes apguvusi Valmieras akadēmijas mākslas studijā. Kopš septiņdesmitajiem gadiem dzīvo un strādā Balvos, strādājusi par noformētāju Balvu gaļas kombinātā, vēlāk māksliniece – noformētāja tirdzniecības uzņēmumā “Turība”. Mākslinieces radītspēja ir apbrīnojama: dažos mēnešos var tapt pat līdz 50 gleznām, glezno gan pēc pašas iedvesmas, gan pasūtījuma. Annas radītās gleznas izvietotas pansionātā “Balvi”, uzņēmumos “Senda Dz”, „Nāc un ēd” u.c. Viņa noformē arī telpas. Ar lielu atbildības sajūtu māksliniece strādāja pie darba “Dieva acs”, kurš redzams Balvu Romas katoļu baznīcas augšējā kupolā.
Izstādes nosaukums rāda, ka tematiski tā sadalīta četros gadalaikos. Mūžam sena un tomēr vienmēr jauna ir gadskārtu mija. Plaukt, uzziedēt, briedumā ienākties, novīst un sastingumā iemigt. Tā ir dzīvības mistērija, kas līdzīga cilvēka mūžam, tikai šo cilvēka dzīves gājuma vienīgo loku dabā var pārdzīvot un vērot ik gadus.
Bez šaubām, daba ieņem pirmo vietu mākslinieces darbos. Anna glezno pašu ierastāko, visiem acu priekšā esošo, taču tikai retam saredzamo… Man gribas šo skaistumu, kas valda ap mums, uzgleznot un sniegt cilvēkiem tad, kad ārā ir tumšs rudens, kad dzīvē trūkst krāsu un pasaule šķiet pelēka, – saka Anna. Var pamanīt, ka iemīļots elements Annas darbos ir ūdens, kas papildina gleznā dziļuma izjūtu, ienes tajā kustību un svaigumu. Galvenokārt attēlotas mierīgas upes, atspoguļodamas kokus, pakalnus, birztalas. Izstādei ir viena īpatnība – gleznām nav nosaukumu. Ja kāds to prasa, uzrakstu, bet man labāk patīk, ja nosauc to pats cilvēks, kurš manu darbu izvēlas, – saka Anna. Izstādē var redzēt arī Ludzas skatus – „Ludzas vizītkarti” – varenas un tai pat laikā noslēpumainas Livonijas ordeņa pilsdrupas. Varenie pils aizsargmūri pārsteidz ar savu diženumu, apbrīno cilvēku spēku, kas ar rokām sanesuši milzīgu daudzumu akmeņu augstajā kalnā. Brīnišķīgie un skaistie skati uz apkārtni – ezeriem, pauguriem, mežiem un pašu Ludzas pilsētu – sajūsmina ikvienu cilvēku, kas apciemo šo vēsturisko vietu. No Ludzas nāk Annas vīrs, ar kuru iepazinās pirms vairākiem gadiem plkst. 4.00 no rīta…Tāpēc ar Ludzu tikai labas, siltas un patīkamas atmiņas.
Izstāde „Gadalaiki” būs skatāma līdz 2011.gada 3.augustam. Laipni lūdzam uz muzeju!