2012.gada 3.martā Ludzas Novadpētniecības muzeja notika A.Devjatajevas fotoizstādes „Mūzas ceļojums” atklāšana.
2012.gada 3.martā Ludzas Novadpētniecības muzeja notika A.Devjatajevas fotoizstādes „Mūzas ceļojums” atklāšana. Mēs uzaicinājām autori uz nelielu sarunu un viņa laipni piekritusi atbildēt uz dažiem jautājumiem.
Kas Tevi pamudināja fotografēt? Kā Tu sevī atklāji fotogrāfa talantu?
Pirmo reizi es paņēmu fotokameru rokās, kad man bija 15 gadi. Tieši tajā brīdī man gribējās nofotografēt nevis vienkāršo ģimenes portretu vai ainavu, bet kaut ko citu, to, kas bija man apkārt, bet palika acīm neredzams. Es uzsāku fotografēt atsevišķus apkārtējās pasaules gabaliņus – ziedpumpurus dažādā apgaismojumā (no rīta, pusdienās un vakarā), bites lidojumu, uz stikla sastingušus ūdens pilienu utml. Paralēli ar šiem uzņēmumiem es mēģināju fotografēt ainavu un portretu skices, īpašu uzmanību veltot pašportretam. Es fotografēju sevi dažādos tēlos, fotografējot dažādos galvas pagriezienus, apskatīju rezultātu un secināju, kā var izvietoties modele kameras priekšā. Es izmēģināju attēlu koriģēšanas redaktora programmu ACDSee, kuru, starp citu mīlu līdz šai dienai.
18 gadu vecumā es kļuvu par vienas Sanktpēterburgas rokgrupas fotogrāfu. Es apmeklēju visus viņu koncertus, stundām ilgi pavadīju laiku studijā, kur viņi mēģināja un ierakstīja savas dziesmas, un visu laiku fotografēju. Es meklēju interesantus kadrus un gaismas efektus. Tajā laikā es fotografēju ar digitālo tā saucamo „ziepju trauku”, kuram nebija regulējamo opciju, tāpēc vajadzīgus efektus es veidoju redaktorā. Kad man palika 20 gadi, mani vecāki, kuri ļoti uzmanīgi seko līdzi tam, ar ko es aizraujos, pajautāja man, vai es nevēlētos pāriet uz augstāka līmeņa aparatūru. Tajā brīdi es atteicos, tāpēc ka paralēli ar nodarbošanos ar fotogrāfiju man bija ļoti daudz citu aizrautību, kurām vajadzēja veltīt daudz laika. Es turpināju fotografēt, taču bez noteikta mērķa, vairāk tāpēc ka gribēju iemūžināt kādu notikumu savā dzīvē.
21 gada vecumā es iestājos Optikas mehāniskajā profesionālajā liceja fotogrāfijas fakultāte. Es ar galvu iegrimu fotogrāfijas pasaulē. Mācoties licejā, es centos fotografēt bez priekšā teikšanas, jo gribējās visu sasniegt pašai.
Licejā es sadraudzējos ar brīnišķīgo fotogrāfu Anastāsiju Klepalsku, ar kuru mēs kopā piedalījāmies konkursos. Viņa perfekti pārzināja fototehnikas iespējas un programmu Fotošops, es savukārt biju ideju ģenerators un mēs kopā panācām to, lai mūsu attēls būtu maksimāli pilnīgs.
Kāpēc Tevi piesaista iestudējuma uzņemšana?
Mēs mācījāmies veidot iestudējuma kadrus kopā ar Anastasiju Kļepaļsku. Fotoaparāts viņas rokās ir brīnišķīgs darba materiāls, ar kura palīdzību var sasniegt vēlamo rezultātu. Viņa man ieaudzināja mīlestību pret kameru ne tikai kā pret priekšmetu, bet vairāk kā pret praktiski dzīvu būtni, kur ir jāizpēta. Es pastāvīgi eksperimentēju. Anastasija man parādīja tos paņēmienus, ko izgudroja pati, savukārt, es ar viņu dalījos ar savām idejām. Tā mēs kopā sākām veidot iestudējuma kadrus. Tieši kadru iestudējums ļāvis mums realizēt vairākumu no savām idejām. Mēs kopā ar viņu strādājam par kāzu fotogrāfiem līdz šodienai.
Vai Tu grasies sasaistīt savu dzīvi ar fotogrāfiju vai arī Tu izvēlējies atšķirīgu ceļu?
Nekad nezini, kas tevi sagaida rītdien vai parīt, tāpēc runāt, ka es kļūšu par pazīstamu fotogrāfu, es nevaru. Bija noteikti mērķi, kuru es kā fotogrāfs sasniedzu. Palika daudz tādu, ko es vēl gribētu sasniegt, taču tie var pagaidīt. Es neesmu no tiem fotogrāfiem, kuri guļ ar savām kamerām zem spilvena un katru dienu kaut ko fotografē. Man vajag noskaņoties fotografēšanai, vai arī sajust vēlmi kaut ko nofotografēt. Manā dzīvē top radikālas pārmaiņas un es nedomāju, ka paliks laiks profesionālai izaugsmei, taču kamera būs vienmēr klāt.
Kāpēc Tavas pirmās izstādes tēma ir mūzas ceļojums?
Iedvesmas tēma man bija un būs ļoti pievilcīga. Draugos man ir daudz radošu cilvēku un katram no viņiem ir sava mūza – neatkārtojama un unikāla. Savā pirmajā izstādē es attēloju muzikanta mūzas ceļojumu, tāpēc, ka man mūzika tuvāka un saprotamāka. Izstādē es centos parādīt mūziķa mūzas ceļojumu, sākot ar muzikālās kompozīcijas ieceri līdz skaņdarba atskaņošanai.
Pastāsti, kādas vēl idejas Tev gribētos realizēt izstādes veidā?
Man ir daudz ideju, kuras es centīšos realizēt iespēju robežās. Viena no pirmajām būs cilvēka dzimšanas tēma.
Kur Tu atrodi iedvesmu savu darbu radīšanai?
Sev apkārt. Mani iedvesmot var muzikālais darbs, kā rindiņa no romāna vai arī savādais mākoņu izkārtojums… Mana mūza ir savādniece, kas var parādīties pēkšņi un tad man nekas neatliek, kā ņemt kameru rokās un doties jaunajā ceļojumā.