Atklāta izstāde “J.Gleizda mākslas aizsākumi”
2014.gada 14.novembrī notika fotoizstādes “J.Geizda mākslas aizsākumi” atklāšana. Izstāde veltīta mākslinieka 90 gadu jubilejai. Pasākumā piedalījās Izstādes iniciatore – fotomākslinieka sieva A.Gleizda.
Atklāta izstāde “J.Gleizda mākslas aizsākumi”
Viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem ir Jānis Gleizds. Fotomākslai viņš veltījis pusgadsimtu no sava garā, traģiskā mūža.
Mākslinieka fotogrāfijās ir trauslums un spēks, vēsums un siltums, atklātība un noslēpums vienlaicīgi.
kinorežisors Jānis Streičs par izcilo mākslinieku foto albūmā Gaismas atspulgs rakstīja: „Jāņa Gleizda fotogrāfijas pasaules atspulgi turpina mūs pārsteigt ar savu spožumu un lielo mīlestību. „…atspulgi (..) ir nākuši no Dievišķās gaismas, kura skārusi savu izredzēto Jāni Gleizdu un pārvērtusi viņa likteni spožā Mīlas, Dailes un Vīrišķības leģendā. (..) katra viņa bilde ir apbrīns, pārmetums, uzmundrinājums un stiprinājums ticībā, ka skaistums glābs pasauli.”
Fotomākslinieks dzimis 1924.gada 7.maijā Rēzeknes apriņķa Ilzeskalna pagasta Vecgailumos.
Autora laikabiedrs un kolēgis Pēteris Korsaks atceras, ka „Jāņa Gleizda tēva Antona bagātība bija trīs dēli, 15 hektāri zemes, vaislas ērzelis un viņa paša un sievas Eleonoras divas rokas. Viņi nebija diez ko turīgi, bet nabagi arī ne. Tēvs bija labs koka amatnieks: viss mājās bija pašu roku darināts – saimes galds, gultas ar rotājumiem, skapis, krēsli, soli”.
Pēc Rogovkas pamatskolas beigšanas mākslinieks apgūst dzelzceļnieka profesiju. Tomēr strādāt tajā neiznāca, jo bija kara laiks. Viņu iesauca latviešu leģionā, bet kara beigās J.Gleizdu jau iesauca Sarkanajā Armijā. Tā kā Jānim bija skaists rokraksts, viņš dienēja štābā par rakstvedi.
Pienāca kolhozu laiks. Tēvam atņēma zemi, atstāja tikai pagalmu un taciņu, pa kuru iziet līdz lielceļam, jo šis spītīgais zemnieks kolhozā neiestājās. Lai izdzīvotu, govij zāli pļāva naktīs, pa grāvmalām. Septiņus gadus govs nebija redzējusi ganības. 1949.gadā Gleizdu ģimenei draudēja izsūtīšana uz Sibīriju, sarakstos esot bijuši, bet dienests Sarkanajā Armijā laikam paglāba viņus no šī Golgāta ceļa.
Divdesmit četru gadu veco jaunekli piemeklēja nelaime. Jānis smagi apsaldēja rokas, un tās bija jāamputē. Vājāka rakstura cilvēks būtu sev galu padarījis – pašā jaunības plaukumā palikt bez rokām. Neskaitāmas operācijas Rēzeknē un Rīgā un milzīga griba dzīvot, mīlēt un tapt mīlētam palīdzēja uzvarēt. Mediķu izdarītās operācijas traumatoloģijas institūtā spēja jaunieti atgriezt dzīvei. Jānis sāka trenēties, zīmēt, gleznot un viņu pieņēma darbā par mākslinieku noformētāju. Tas bija 1948.gads. Bija jāzīmē vadoņu portreti uz lielformāta audekliem. Ar Jāņa darbiem bija noformētas zinātniskās disertācijas, gatavoti grafiski zīmējumi.
Brīvajā laikā Jānis reiz aizklīda līdz Miķeļa kapiem un tur viņš ieraudzīja fotogrāfu, kuram bija tikai viena roka, bet viņš strādāja. Tas bija pamudinājums arī Jānim izmēģināt roku fotogrāfijā.
1952. gadā beidzis kombinātaMākslafoto kursus, līdz 1994. gadam strādā Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā par foto mākslinieku.
1962.gadā, nodibinoties foto klubam Rīga, Jānis Gleizds kļūst par tā biedru un piedalās pirmajā izstādē. 1977. gadā Rīgā notika mākslinieka pirmā personālizstāde.
Drīz tika gūta arī starptautiska atzinība.
1979. gadā Jānim Gleizdam piešķirts Starptautiskās Fotomākslas federācijas mākslinieka nosaukums, 1988. gadā – EFIAP goda nosaukums (ekselence), 1985. gadā iekļauts Šveices „Fotogrāfu starptautiskajā enciklopēdijā”.
Mākslinieks darbojies dažādos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretu fotogrāfijā. Daudzu gadu garumā aizrautīgi fotografēja motokrosu Balvu trasē. Varbūt tā viņš savā veidā kompensēja to, kas viņam dzīvē bija liegts.
1985.gadā māksliniekam tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieka nosaukums, 1989.gadā J.Gleizds kļuva par Mārtiņa Buclera prēmijas laureātu. Slaveinais fotogrāfs piedalījies apmēram 800 fotoizstādēs gan bijušajā Padomju savienībā, gan dažādās valstīs visos zemeslodes kontinentos, pat Antarktidā. Par saviem darbiem saņēmis 170 medaļas, no tām 37 – zelta, 33 – sudraba, 29 – bronzas, 40 Grand prix apbalvojumi, 18 kausi.
Jāņa Gleizda fotogrāfijas publicētas vairāk kā 600 katalogos, gadagrāmatās, kalendāros un preses izdevumos Latvijā un ārzemēs.
1985. un 1991. gadā uzņemtas dokumentālās filmasJānis Gleizds, 1998. gadā izdots viņa fotogrāfiju albumsGaismas atspulgs.
Kā vienam no pirmajiem fotogrāfiem, Jānim Gleizdam 1995. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas valsts labā.
Viņš bija gaidīts viesis foto klubos, kur dalījās pieredzē un neslēpa savas zināšanas. Daudzi vairāk vai mazāk zināmi Latvijas fotogrāfi mēģina atdarināt Jāņa Gleizda stilu, bet atsevišķi viņa darbi jau sen kļuvuši par Latvijas foto mākslas klasikas zelta fondu un sava veida etalonu…
Mākslinieks aizgājis Aizsaulē 2010.gadā 17.aprīlī.
Šodien mūsu pasākumā piedalās J.Gleizda sieva Annele Gleizda. Anneles kundze, pastāstiet, lūdzu jaunības gadiem, kurus pavadījāt