Atklāta izstāde “Kas jauns? Ludzas Novadpētniecības muzeja jaunieguvumi 2012-2016”


2016.gada 12.augustā Ludzas pilsētas svētku ietvaros Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde “Kas jauns? Ludzas Novadpētniecības muzeja jaunieguvumi 2012-2016”. Izstāde ir interesanta ar to, ka tajā var redzēt priekšmetus vai kolekcijas ko ludzānieši, Ludzas novada, Austrumlatgales iedzīvotāji un citi interesenti ir uzdāvinājuši vai muzejs ir iegādājis savām vajadzībām pēdējo nepilnu piecu gadu laikā no 2012.gada līdz 2016.gada vidum.

Muzeja direktore M.Bule pastāstīja par izstādes  tapšanas gaitu

Muzejā atklāta izstāde “Kas jauns? Ludzas Novadpētniecības muzeja krājuma jaunieguvumi 2012-2016”

  2016.gada 12.augustā Ludzas pilsētas svētku ietvaros Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde “Kas jauns? Ludzas Novadpētniecības muzeja krājuma jaunieguvumi 2012-2016”. Izstāde ir interesanta ar to, ka tajā var redzēt priekšmetus vai kolekcijas ko ludzānieši, Ludzas novada, Austrumlatgales iedzīvotāji un citi interesenti ir uzdāvinājuši vai muzejs ir iegādājis savām vajadzībām pēdējo nepilnu piecu gadu laikā no 2012.gada līdz 2016.gada vidum. Muzeja valoda ir īpaša. Savus apmeklētājus muzejs uzrunā galvenokārt priekšmetu valodā.

  Ikviena muzeja galvenā misija ir vākt, glabāt un popularizēt savu krājumu. Muzejs kalpo sabiedrībai, un sabiedrībai kopumā vai katram indivīdam atsevišķi ir iespēja piedalīties krājuma veidošanā. Patiess priekš, ka vēl joprojām nav zuduši cilvēki, kuriem rūp muzeja liktenis, un kuri rūpējas par sava novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

  Mūsu muzejs pēta, vāc un saglabā Austrumlatgales kultūras mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, Latgales dabas bagātības un īpatnības, tautas celtniecības pieminekļus un Latgales reģiona lauksaimniecības tradīcijas. Krājums aptver laika posmu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Muzeja krājumā glabājas 38163 vienības (uz 2016.gada 1.augustu). Laika gaitā ir mainījušās muzeja darba formas un metodes, kā arī muzeja krājuma uzskaites dokumentācija. Dokumentācijā, kuru glabājam līdz šai dienai ir saglabājusies inventāra grāmata, kurā ir ierakstīta pirmā krājuma vienība ar inventāra numuru Nr.1. Ieraksts ir veikts 1952.gadā un tā ir mākslinieka Vitālija Kalvāna glezna „Ludzas atbrīvošana 1944.gadā”. Pēdējais ieraksts izdarīts 2016.gadā 21.jūlijā.

  Krājuma kolekciju komplektēšana tiek veikta, lai būtu iespējams veidot mūsdienu prasībām atbilstošas, atraktīvas, saistošas ekspozīcijas, izstādes un muzejpedagoģiskās programmas, kas nodrošinātu visplašāko sabiedrības pieejamību kultūrvēsturiskajam mantojumam un Latgales dabas bagātībām, tautas celtniecības pieminekļiem. Muzeja krājumu nosaka komplektēšanas tradīcijas, finansēšanas iespējas un sabiedrības pieprasījums. Krājuma papildināšanā iegūto priekšmetu skaits vairs nav galvenais rādītājs, bet gan tas, cik vērtīgi ir materiāli un cik pilnīgi un izsmeļoši tie raksturo attiecīgo tēmu. Nozīmīga ir  iegūstamo priekšmetu saglabātība, jo jārēķinās ar restaurācijas iespējām. No 2012.gada muzeja krājums tika papildināts par 1925 vienībām. Izstādē “Kas jauns? Ludzas Novadpētniecības muzeja krājuma jaunieguvumi 2012-2016” eksponēti 262 priekšmeti. Lielāko daļu priekšmetu muzejam ir nodevušas kā dāvinājumu privātpersonas, krājums tiek papildināts pēc arheoloģiskiem izrakumiem vai darbinieku mērķtiecīgu ekspedīciju rezultātā, unikāli priekšmeti ir iepirkti.

Muzeja krājuma kolekcijas hronoloģiski var sadalīt piecās grupās:

  1. atainota Austrumlatgales senvēsture un Livonijas periods līdz 16.gs.b.

Šo laika posmu muzeja krājumā atspoguļo arheoloģijas un numismātikas kolekcijas. Krājumā ir senlietas no Ludzas Odukalna kapulauka, Kivtu kapulauka un apmetnes, Ludzas pilskalna, Budjankas apmetnes, Jurizdikas apmetnes un pilskalna, Šelupinku pilskalna, Kreiču apmetnes, Ņukšu kapulauka un apmetnes, Ciblas kapulauka, Dzērvju kapulauka, kā arī savrupatradumi no dažādām arheoloģisko pieminekļu vietām. Kolekcijā pēc restaurācijas darbu veikšanas ir iekļauti 19 arheoloģiskie priekšmeti, kas iegūti arheoloģisko izrakumu laikā Ludzas pilskalnā 2014.gadā.

  1. Austrumlatgales vēstures liecības laika posmā no 17.gs. – 19.gs.v.

Šo laika periodu krājumā atspoguļo ieroču un numismātikas kolekcijas, minēto laika posmu raksturo dokumenti, dokumentu kopijas par Austrumlatgales saimniecisko darbību, fotogrāfijas, naudaszīmes, grāmatas, faleristika.

  1. Austrumlatgales vēstures liecības laika posmā no 19.gs.b – 20.gs. 1.p.

Materiālu klāsts ir samērā apjomīgs un daudzveidīgs. Bagāts ir fotogrāfiju un dokumentu klāsts, kas atspoguļo daudzveidīgās norises politiskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Daudzveidīgu materiālu klāstu sniedz etnogrāfijas un sadzīves, keramikas, ieroču, sakrālo priekšmetu, tekstiliju, tēlotājmākslas, iespieddarbu – grāmatu, dokumentu, periodisko izdevumu kolekcijas.

  1. Austrumlatgales vēstures liecības laika posmā no 20.gs.2.p. – 1990.g.

Šis periods krājumā tematiski ļoti daudzveidīgs – dokumenti, fotomateriāli, grāmatas, periodiskie izdevumi, lietišķā māksla, mākslas darbi, etnogrāfijas un sadzīves priekšmeti, numismātikas un dabas kolekcijas. Plaši pārstāvēti ir etnogrāfijas kolekcijas priekšmeti un objekti, kuri raksturo māju saimniecisko dzīvi un Austrumlatgales amatnieku prasmes. Muzeja darbinieki vāc materiālus par straujajām pārmaiņām politiskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē Ludzas pilsētā un Austrumlatgales reģionā.  No 2012. līdz 2016.gadam ar vērtīgiem dokumentiem un fotogrāfijām papildināts krājums par mūsu novadniekiem –  karavīriem, kuri no 1979. līdz 1989. gadam piedalījās Afganistānas karā. Pašlaik notiek darbs pie ekspozīcijas „Austrumlatgales reģions 1918.-1945.g. notikumu virpulī” izveides, līdz ar to krājums mērķtiecīgi tika papildināts ar šī perioda kara relikvijām. Turpinās materiālu komplektēšana, kas apliecina Ludzas pilsētas un Austrumlatgales reģiona ekonomisko un kultūras attīstību.

  1. Austrumlatgale atjaunotās Latvijas Republikas laikā (no 1991.gada)

Visplašāk pārstāvētas ir fotomateriālu, audiovizuālo materiālu, keramikas un dokumentu kolekcijas. Krājumā iekļauti materiāli, kas liecina par 3. Atmodas procesa sākumu un norisēm (Tautas frontes pastāvēšanas laikā tapušie iespieddarbi, dokumenti un fotogrāfijas). Izstādē savāktie materiāli neparādās, jo tie tika eksponēti šī gada sākumā izstādē “Barikāžu laiks”. Salīdzinoši plaši pārstāvētas ir šī perioda mākslas kolekcijas: glezniecība, grafika, tēlniecība. Tās atspoguļo Austrumlatgales ievērojamākās vietas, dabu, vēstures notikumus un kultūras mantojumu. Pateicoties regulāri organizētajiem mākslas plenēriem, ievērojami tika papildināta mākslas kolekcija. Muzeja darbinieku rīkoto ekspedīciju rezultātā tika papildināta tekstīliju kolekcija, kuras rakstos ir vērojamas novadam raksturīgās īpašās iezīmes gan rotājuma kompozīcijā un izvietojumā, gan krāsu salikumā.

  2012.gadā muzeja krājums tika papildināts par 422 vienībām, t.sk sadzīves priekšmetiem, grāmatām, dokumentiem. 2012. gadā pie muzeja ēkas tika uzstādīts Krievijas skulptora Aleksandra Taratinova veidotais Jakova Kuļņeva bronzas krūšutēls, kas papildina muzeja  ekspozīciju “Varoņa atgriešanās mājās”, ekspozīcijā ir skatāma  arī A. Taratinova veidotā Napaleona skulptūra. Šo pasākumu apmeklēja LR Saeimas deputāti, KF Vēstnieks Latvijā  A.Višņakovs, Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. Latvijas Puškina biedrības līdzpriekšsēdētāja Svetlana Vidjakina pasākuma laikā uzdāvināja muzejam 1812.gada Tēvijas kara 200 gadu atcerei veltītu jubilejas monētu komplektu (26 monētas).

Šajā gadā krājums tika papildināts par 122 priekšmetiem, kurus muzejam nodevusi novadpētnieka Viktora Trojanovska dzīvesbiedre Marija Kūkoja. Pasaulesslavenais kinodokumentālists, režisors H.Franks uzdāvināja muzejam materiālus no privātarhīva.

2013.gadā krājums tika papildināts ar 868 vienībām. 2013.gadā pēc garās ziemas, kad darba dienas pavadītas pētot tēmas par dažādiem notikumiem novada vēsturē un gatavojot izglītojošus pasākumus interesentiem, VKKF atbalstītā projekta rezultātā muzeja darbinieki devās  pētnieciskā ekspedīcijā “Vecticībnieku mantojums” pa bijušo Ludzas rajona teritoriju, lai tiktos ar cilvēkiem, pierakstītu atmiņas, savāktu un iemūžinātu vecticībnieku kultūrvēsturisko mantojumu un cilvēku liecības, ko glabāt nākamajām paaudzēm  (iegūtas 79 krājuma vienības, t.sk. 1905.gadā izšūts vecticībnieku vīriešu krekls, 1913.gada područniks, izmantojams reliģiskajos rituālos, rokdarbi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas; priekšmeti iegūti par VKKF līdzekļiem, tika piešķirti 400.00 Ls). Jāsaka liels paldies par atsaucību tiem, kas nodot priekšmetus, arī paldies tiem, kas palīdz ar informantu meklēšanu. Šajā reizē ekspedīcijas dalībniekiem palīdzēja Ludzas novada pašvaldības deputāte Olita Baklāne, jo viņa pārzin Pildas ļaudis un cilvēki uzticas viņai, viegli gāja uz kontaktu. Muzeja darbinieki kopā ar O.Baklāni apbraukāja Pildas pagastu un pierakstīja intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem par vecticībnieku sadzīvi, vērojoties fotoalbūmos, ar fotogrāfiju palīdzību izzinājām dzimtas cilvēku likteņus. Ļoti bieži pirmā cilvēku reakcija uz uzdoto jautājumu raksturot konkrētu laika periodu vai lūdzot kādus materiālus krājuma papildināšanai ir “Es jau neatceros…man nekā nav…”. Bieži  cilvēki nepadomā, kāds Latvijas vēstures izzinošs materiāls slēpjas piemēram viņu fotoalbūmos.

  No 2013.gada 30.septembra līdz 2013.gada 4.oktobrim muzejs organizēja starptautisko plenēru “Ludza jāsargā kā lepnums un kā gods” (trešais muzejam organizētais plenērs). Plenēra dalībnieki savos darbos iemūžināja Ludzas pilsētas ainavas. Plenērs tika rīkots par godu pirmajai latgaliešu mākslinieku izstādei Ludzā  (notika 1923.gadā) un Ludzas Novadpētniecības muzeja 95.gadadienai.  Rezultātā mākslas kolekcija tika papildināta ar 24 gleznām. Rīkotajā plenērā piedalījās 12 mākslinieki: prof.O.Zvejsalnieks (Rēzekne), J.Pleckevičius (Utena, Lietuva), R.Pupelis (Obeļai, Lietuva), N.Paksadze (Jūrmala), V.Serkovs (Rēzekne), P.Ostapcevs (Rēzekne), A.Mineikis (Jelgava), A.Misāns (Rēzeknes novads), G.Zālīte-Misāne (Rēzeknes novads), I.Ladusāne (Ludza), I.Kaziniece ( Ludza), V.Fomins (Ludza). Titulētie mākslinieki palika diezgan konservatīvi Ludzas attēlošanā un par objektiem izvēlējās pilskalnu, skatu uz baznīcām, bet jaunākā paaudze parādīja nedaudz citu Ludzu – ēkas un vietas, ko pieredzējušo mākslinieku acs līdz šim nebija ievērojusi. Šajā gadā Ilze Soikans-Menneking muzejam uzdāvināja prof.Jura Soikāna grafikas kolekciju – 627 darbi.

Interesants dāvinājums ir Sanktpēterburgas pētnieka Andreja Aleksejeva Borecka grāmata par mūsu novadnieku, Ozupienes muižas īpašnieku, Sanktpēterburgas konservatorijas profesoru un direktoru, komponista P.Čaikovska skolotāju Nikolaju Zarembo. Grāmatā ir izmantotas Ludzas Novadpētniecības muzeja materiāli.

2014.gadā krājums tika papildināts ar 156 vienībām.

2014.gadā no izrakumiem Ludzas pilskalnā projekta Nr. ELRI-191”Arheoloģija. Vara. Sabiedrība: sadarbības arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai” ietvaros tika restaurēti 19 priekšmeti, kuri tiek eksponēti Vēstures ekspozīcijā (monētas – Maskavas valsts kapeikas (t.s. “češuikas”) Ivana IV un Fjodora Mihailoviča kaluma un Polijas-Lietuvas (Jana Kazimira 17.gs.II puses) šiliņi, zirglietas – piesis ar zvaigžņveida ritenīti un laužņu fragments, speciāls kaula rīks, kas izmantots trauku ornamentēšanai, rotaļlieta – t.s. “rūcenis” – kauliņš ar urbumu, kas uzvilkts uz auklas, izmantots vibrējošas skaņas radīšanai u.c.). Par projektā piešķirtajiem līdzekļiem ir iegādāti viduslaiku sievietes un vīrieša tērpu atdarinājumi.

  1. gadā Ludzas novada pašvaldība ir noslēgusi Vienošanos ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju par projekta “Ludzas lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana” īstenošanu. Sākot ar 2014. gadu, notika un joprojām notiek intensīvs darbs pie materiālu un liecību vākšanas par Ludzas ebreju kopienas vēsturi.

  Starp interesantākajām izstādēm, kuras atainoja vēsturiskus notikumus saistībā ar mūsu reģionu, jāmin 2014. gadā izveidotā izstāde “Karš beidzies, bet mūžam paliks mūsu atmiņās”, kura sniedza informāciju par tiem novada iedzīvotājiem, kas piedalījušies Afganistānas karā. Savāktie materiāli jau tika eksponēti, tāpēc šoreiz izstādē netiek demonstrēti. Bet pētnieciskais darbs turpinās un mēs ceram, ka nākotnē varēs izveidot virtuālu ekspozīciju par Latgales iedzīvotājiem, kuri piedalījās Afganistānas karā.

  Muzejs arī iepērk priekšmetus, galvenokārt, lai papildinātu ekspozīcijas, piemēram, 2014.gadā nopirkts 20.gs.s dzelzceļnieka lukturis (ekspozīcijai “Austrumlatgales reģions Krievijas impērijas sastāvā”), lauka telefons – jaunveidotajai ekspozīcijai “Austrumlatgales reģions 1918.-1945.g. notikumu virpulī)”. Pirkumi ļauj muzejam īstenot mērķtiecīgu komplektēšanas politiku un pašam izvēlēties, ko iekļaut krājumā.

  2015.gadā krājums tika papildināts par 129 vienībām. Visvairāk tika papildināta numismātikas kolekcija – ludzānieši Nadežda Pozdņakova un Peiske Praiss uzdāvināja 31 vienību (monētas no dažādām pasaules valstīm – Maurīcijas, Kazahstānas, Dienvidafrikas, Apvienoto Arābu Emirātiem, Turcijas, Horvātijas, Barbadosas, Ķīnas, Tanzānijas, ASV). Ludzānietis Andris Melkers uzdāvinājis 20.gs. 20.-30.g.plakātu kolekciju, kura vēstī par dažādiem kultūras notikumiem gan Ludzā, gan apriņķī. Tatjana Pospelova no Maskavas uzdāvināja sudraba karoti uz kuras attēlots burts “K”, iespējams, tā piederējusi Kuļņevu dzimtai.

Pārskata periodā krājums tika papildināts ar svētbilžu kolekciju (5 vienības), kuras tika konfiscētas muitā uz ES Austrumu robežas. Tās nelikumīgi bija ievestas no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertīzes atzinumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apliecināja, ka minētās svētbildes ir sakrālās glezniecības paraugi, kas gleznoti tradicionālā izpildījuma metodē laika periodā no 19.gs.vidus līdz 20.gs.s. Tās plaši izplatītas pareizticīgo un vecticībnieku draudžu kopienu vidē un ir sava laika kultūrvēsturiskās liecības. Tāpat Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumā noteikts, ka kopējā svētbilžu vērtība naudas izteiksmē saskaņā ar 2015.gada tirgus cenām ir aptuveni 2000 EUR. Mūsu muzeja krājums tika papildināts ar šādam svētbildēm: “Kazaņas Dievmāte” 19.gs.b.-20.gs.s., “Tihvinas Dievmāte” 19.gs.2.puse: Dievmāte “Sirds mīlestība” 20.gs.s., “Kristus Visuvaldītājs” 19.gs.b., “Kazaņas Dievmāte” 19.gs.v.  Par svētbildēm LdNM VIDam ir samaksājis atmuitošanas nodokli 420.00EUR vērtībā.

Novadnieku galerija tika papildināta ar 2015.gadā izdotām grāmatām (J.Arbuzovas un A.Kūkoja dzeja).

Muzejs vāc arī militāros formas tērpus. Ludzāniete Līvija Barkāne uzdāvināja LR robežsardzes Ludzas aviācijas pārvaldes kapteines formas tērpu un LR robežsardzes Ludzas pārvaldes leitnantes formas tērpu.

Daudzi ludzānieši droši vien atceras nāriņas skulptūru, kura rotāja privātmājas pagalmu, izbraucot no pilsētas kreisajā pusē pirms Garbaru tilta. Skulptūras autors J.Ivanovs, kurš kā daudzi mūsu novada iedzīvotāji, bija izdzīvojis Staļina represijās. Viņa brāļameita Jeļena Ivanova uzdāvināja skulptūru muzejam un pēc restaurācijas darbiem, tā tiks uzstādīta muzeja teritorijā.

Brīvdabas nodaļas ekspozīcija tika papildināta arī ar 20.gs.s apavu atdarinājumiem – kadakiem un klikatām, kurus ir uzdāvinājis amatnieks Antons Soldāns. Viņš muzejam arī uzdāvinājis pašdarināto koka priekšmetu kolekciju, kopskaitā 116.

                         Šis 2016.gads gads muzejam sācies visai ražīgi. 2016.gadā krājums tika papildināts ar 353 vienībām. Muzeja krājumā iegūti daudzveidīgi un interesanti priekšmeti no senākas un pavisam nesenās pagātnes. Piemēram, Latvijas nauda, kura vairāk nav apgrozījumā. Muzejs mērķtiecīgi papildina numismātikas kolekciju, vācot gan apgrozībā neesošas, gan esošas monētas un naudaszīmes.

2016.gada februārī Ludzas Novadpētniecības muzeja krājums tika papildināts ar arheoloģiskajiem materiāliem no Ciblas novada Budjankas pussalas, kas atrodas Lielā Ludzas ezera krastā Zvirgzdenes Šelupinku Ķīšu kalnā jeb Jeršovkā. Šajā pilskalnā un apmetnē 1956. un 1959.gadā izdarīti plaši arheoloģiskie izrakumi Elvīras Šnores vadībā. Ir noteikts, ka pilskalns un apmetne datējama ar 8./9. – 13.gs., tas ir – ar tā saukto latgaļu kultūras ziedu laiku. 2015.gada 24. un 25.oktobrī Juris Tālivaldis Urtāns arheologs, kultūrvēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts, Latvijas vēstures doktors, habilitētais mākslas zinātņu doktors, sadarbojoties ar Zemūdens kultūrvēstures asociācijas akvalangistiem veica Lielā Ludzas ezera apsekošanu ezera līcī starp Ķīšukalnu- pilskalnu un Budjankas pussalu kā arī gar Budjankas pussalas Z, R un D krastu. Līča ZA daļā ap 30 m no krasta tika atrastas Krievijas monētas: 1771.gada deņga un 1900.gada 15 kapeikas. Turpat ezera dibenā atrasts 11.-13.gs. rievots bronzas riņķītis, dzelzs pakava nagla, zirga iejūga siksnas misiņa apkalums un bronzas konusveida uzgalītis. Paralēli zemūdens apsekojumiem tika veikta arī Budjankas pussalas un Ķīšukalna- pilskalna Z pakājes apmetņu apsekošana, kur tika atrasta katla mala un krama šķila. Priekšmeti tika nodoti Ludzas Novadpētniecības muzeja krājumā.

Otrā Pasaules kara snaiperes Jekaterinas Jeršovas mazmeita Gaļina Mikučāne-Baikova uzdāvināja medaļu kolekciju (31 gabals).

2016.gadā novadnieku galerija tika papildināta ar bijušā muzeja direktora Jezupa Timoškāna datorgrafikas portretu, kura autore ir muzeja darbiniece Jūlija Supova. J.Timoškāna dēls Vilis Timoškāns muzejam ir uzdāvinājis gan fotogrāfijas no privātarhīva, gan savākto medaļu kolekciju, kopskaitā 93 medaļas.

Ludzas novada pašvaldības deputāts J.Ivulāns kā barikāžu dalībnieks uzdāvināja muzejam 1991.gada barikāžu dalībnieka gāzmasku un sniedza atmiņas par tiem laikiem.

Tāpat ludzānieši saglabājuši un dāvinājuši muzejam vērtīgus priekšmetus par pilsētbūvniecību, izglītību (Lilija Šeršņovas dāvinājums).

LKP Ludzas rajona komitejas pirmais sekretāra, Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātāja Filipa Strogonova dzīvesbiedre Lidija Strogonova uzdāvināja muzejam viņa personīgās mantas: cepuri, medaļas, aproču pogas, kaklasaites saspraudes, škiltavu kolekciju un sadzīves priekšmetus.

Šogad savu mākslas kolekciju “Veltījums Latgalei” muzejam ir uzdāvinājusi tukumniece Dzidra Bauma. Autore glezno figurālas kompozīcijas, portretus (vēstures un kultūras darbiniekus), ainavas, ziedus. Tikšanās laikā māksliniece par sevi pastāstīja:
“Esmu dzimusi 1930. gadā Jelgavā skolotāju ģimenē. Jau bērnībā abi ar brāli mīlējām zīmēt un lipināt māla vai plastilīna figūriņas. 8. Rīgas Maija pamatskolā bija lielisks zīmēšanas skolotājs, mākslinieks A. Mihailovskis. Tēvs atļāvās iegādāties mums labas otas, akvareļkrāsas, papildus arī mākslas grāmatas: K. Brencēna “Kā vecie lielmeistari darināja savas gleznas”, K. Eliasa “Jaunlaiku franču glezniecība”, B. Vipera “Mākslas likteņi un vērtības”, kā arī izdevumus par latviešu mākslu. Apmeklējām arī izstādes. Aizrautīgi uzsūcu lasīto un apguvu pamatjēdzienus ne tikai glezniecībā, bet arī mākslas vēsturē. 1945. gadā turpināju izglītību Rīgas 2. vidusskolā. Tēvs negribēja, ka mācos J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Viņš toreiz nenovērtēja šīs skolas pedagogus, jo uzskatīja, ka visi labie mākslinieki ir aizbraukuši.”

Vienu gadu Dzidra Bauma tomēr mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, pēc tam apmeklēja Mākslas akadēmiju kā brīvklausītāja. 1966. gadā beidza LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pēc tam strādāja par skolotāju, par zinātnisko līdzstrādnieci un direktori Tukuma Mākslas un novadpētniecības muzejā, par zīmēšanas skolotāju Rīgas 77. vidusskolā.
Izstādēs piedalījās kopš 1959. gada. Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. gada.
Rīkoja personālizstādes Tukumā, Madonā, Jēkabpilī, Liepājā, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Mazsalacā, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā.

Pašlaik visu nepieciešamo informāciju par vēsturiskiem notikumiem iespējams iegūt internetā, pat neizejot no mājas. Tomēr tikšanās ar autentiskiem priekšmetiem muzeja ekspozīcijās un izstādēs sniedz to vienreizējo sajūtu, ka esi pieskāries vēsturei. Tāpēc mēs navaram sudzēties par apmeklētāju trūkumu.

Atklājot izstādi par muzeja jaunieguvumiem, skatītāji tiek iepazīstināti ar neatņemamu, bet mazāk pamanāmu muzeja darba jomu – kolekcijas veidošanas procesu.

Šāda veida izstādes ļauj parādīt muzeju kā dzīvu vienību, kas nepārtraukti tiek papildināta ar vēsturiski nozīmīgiem un  svarīgiem priekšmetiem. Maldīgi domāt, ka muzejs ir tikai nemitīgs par nevajadzīgām kļuvušo mantu uzkrāšanas punkts – šādam nolūkam gluži vienkārši pietrūktu telpu. Tikpat aplami domāt, ka krājums varētu papildināties bez muzeja darbinieku pūlēm, ieguldītā darba un pašvaldības materiālajiem līdzekļiem.

Ludzas muzejs izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem, draugiem un labvēļiem par nesavtīgu atbalstu un ieinteresētību muzeja krājuma komplektēšanā, tie ir Olga Akerberg, Arvīds Bogomols, Vjačeslavs Telešs, Jeļena Romaņenko, Jeļena Lavrinoviča, Aleksandrs Meļņikovs, Igors Kraģis, Vilhelmīne Krīgere, Peiske Praiss, Antons Dumerāns, Jeļena Meļņikova, Zinaīda Grjaznova, Dace Serafima Vanaga, Alīna Gendele, Aleksandrs Taratinovs, Anna Šutova, Jaceks Dimitrovskis, Ivonna Borcāne, Pēteris Jezupovs, Marija Kūkoja, Aigars Seņko, Jānis Apšs, Leonīds Važnais, Antons Streļčs, Iraīda Kravčenko, Aleksandra Vilne, Antons Soldāns, Valērijs Vorivoda, Zinaīda Bičkovska, Aleksandrs Mekšs, Lidija Šnitova, Aldis Mineiķis, Pāvels Ostapcevs, Nugzars Paksadze, Rimvidas Pupelis, Vladimirs Serkovs, Osvalds Zvejsalnieks, Vjačeslavs Fomins, Jonas Pleckevičius, Iveta Ladusānes, Inese Kaziniece, Jevgēnija Maļiņņikova, Tatjana Pateika – Patejuka, Kristina Petrovska, Vladimirs Nikonovs, Ilze Soikans-Menneking, Igors Oščenkovs, Irēna Brile, Boriss Matvejenko, Rolands Seņko, Anele Gleizde, Anta Rugāte, Juris Rumbins, Antoņina Guseva, Rināta Krištopāne, Viktors Pavlovs, Normunds Kulakovs, Inta Kušnere, Andris Melkers, Līvija Barkāne, Velta Zbitkovska, Juris Urtāns, Mārtiņš Vesperis, Jeļena Ivanova, Inna Melkere, Konstantīns Kozlovskis, Irēna Ameļko, Vitālijs Lauders, Tatjana Pospelova, Natans Levins, Klavdija Pozdņakova, Lidija Strogonova, Andris Missa, Lilija Šeršņova, Gaļina Mikučāne – Baikova, Vilis Timoškāns, Rita Krievāne, Sergejs Bogdanovs, Boriss Šešukovs, Jevgēnija Skuratova, Viktors Neulāns, Dzidra Bauma, Emma Stepuļonoka.

Katram Latgales iedzīvotājam ir savs individuāls skatījums uz lietam un notikumiem, bet visus vieno piederība novadam. Daudzi stāsti vēl joprojām ir neizstāstīti, tādēļ Ludzas muzejs turpina pētniecību un aicina atsaukties ļaudis, kas vēlētos palīdzēt sava novada vēstures izzināšanā, papildinot muzeja krājumu.