Atklāta izstāde “Strande”
2014.gada 16.aprīlī ir atklāta Antas Rugātes un tēlnieka Viktora Vaņukova darbu izstāde “Strande”. Vienkopus ar fotogrāfijām, kurās ir redzama jūra un strande jeb jūras mala, ir tēlnieka akmenī cirstas zivis. Šo izstādi autore veltījusi Latgales dzejniecei Bronislavai Martuževai.
Atklāta izstāde “Strande”
2014.gada 16.aprīlī ir atklāta Antas Rugātes un tēlnieka Viktora Vaņukova darbu izstāde “Strande”. Vienkopus ar fotogrāfijām, kurās ir redzama jūra un strande jeb jūras mala, ir tēlnieka akmenī cirstas zivis. Šo izstādi autore veltījusi Latgales dzejniecei Bronislavai Martuževai.
„Man patīk jūras šalka, – piebilst autore, – tāpēc šo izstādi es nolēmu veltīt Broņislavai Martuževai un pārādīt, kādām acīm es gribētu viņai parādīt jūru, kur viņa savā mūžā nekad nenokļuva”.
Izstāde ietver sevī instalācijas elementus. Atverot Mākslinieku nama durvis skatītāju apņem jūras šalkoņas skaņas, kas ritmiski pulsē gaisā, atgādinot viļņu skriešanos pret krastu – strandi. Gaisā virmo ar ventilatoru radīts, gluži vai īsts jūras vējš.
Autore sevi piesaka kā brīvbildētāju, kas norāda, ka viņa nav profesionāla fotogrāfe un visas iemaņas ieguvusi pašmācības ceļā. Šis tituls vedina domāt, ka autore nav profesionāla fotogrāfe un visdrīzāk apguvusi iemaņas pašmācības ceļā, darbus rada savam priekam, brīvā savu domu un izjūtu lidojumā. Lai kā arī būtu, bet pirmās fotogrāfijas ir tapušas jau tālajā 1967.gadā. Turpmākajos gados ir krāta un slīpēta mākslinieciskā pieredze.
Lūkojoties izveidotajā fotostāstā par jūru, priecē fakts, ka darbos nav redzama profesionāļa ar Fotošopa pielietojumu pārspīlēti „uzpucētā” pareizība. Izšķiroša ir spēja saskatīt. Acs ar kuru mēs redzam jūru ir tā pati, ar kuru jūra redz mūs. Fotogrāfijas pārsteidz ar jūtu dzidrumu, smalku lirismu. Darbi ir vienkārši, sirsnīgi, atklāti.
Priekšmeti tiek sakārtoti apzinātā veidolā, tiek meklēti savdabīgi rakursi, perspektīva, spēle ar augstu vai zemu horizontu. Tiek konstruēti arī mākslinieciski konceptuāli foto izmantojot vecu, apbružātu čemodānu, kas ļauj aizdomāties par autores mākslinieciskiem meklējumiem.
A.Rugātes vecvecāki ir nākuši no Ludzas apriņķa, līdz ar to izrādīt Ludzā savu izstādi ir īpaši saviļņojoši. Izstādē redzam autores vectēva darināto alus kausu un mucu, kā arī viņa māsas izšūto segu.
Priecē un fascinē redzētā rūpība, ar kādu mākslinieki ir strādājuši pie savu darbu noformēšanas. Pie katra darba pielikts kartona gabaliņš ar dzejoli, aforismu vai sakāmvārdu. Pie dažiem uzrakstiem ir piestiprināts dzintara gabaliņš, kas nes saules staru pilnu sveicienu no miljoniem gadu vecas strandes, kuras kāpās auga priedes un raudāja savu sveķu asaru. Tas ir sīkums, kas visnotaļ aizkustinoši uzrunā. Daži nosaukumi ir apmeklētāju roku rakstīti, jo ar šādu ieceri zem fotogrāfijām tika atstāti tukši kartoni, aicinot skatītājus ņemt dalību nosaukumu veidošanā.
Lai izstādes autoriem ir vienmēr iedvesma jauno darbu veidošanā!