Iegūti jauni materiāli par F.Brici
Vācot, saglabājot un popularizējot materiālās un nemateriālās kultūrvēsturiskās liecības par savu novadu, muzejs spēj sekmēt izpratni par identitāti, piederību konkrētai dzīves vietai vai kopienai. Mūsdienās globālo pārmaiņu laikā muzeji nodrošina tik nozīmīgo saikni starp pagātni un tagadni, ir atspēriena punkts nākotnes veidošanai. Ludzas Novadpēniecības muzejā pastāvīgi tiek pētīta, apkopota informācija par notikumiem, personībām un vēsturiskiem procesiem Ludzas novadā.
Mūsu novadā ir dzīvojušas un strādājušas daudzas spilgtas un ievērojamas personības. Šī gada rudenī Ludzas Novadpētniecības muzejs no Felicijas Brices radinieces Veronikas Adamovičas saņēma dāvinājumu un papildināja muzeja krājumu ar Felicijas Brices dokumentiem, viņas pašrocīgi rakstītu dzīves aprakstu, fotogrāfijām un personīgajām mantām.
Felicija Brice bija spilgta personība, skolotāja un izglītības darbiniece. Viņa ir dzimusi 1888.gada 7.maijā Bukmuižas draudzē. Savā dzīves aprakstā F.Brice raksta: “Esmu dzimusi zemes rentnieka ģimenē. No bērna dienām strādāju lauksaimniecības darbus. 1900.g. vecāki aizsūtīja mani uz Pēterpili pie onkuļa. 1904.gadā iestājos sieviešu ģimnāzijā, IV klasē (Ņevas iela 32). Tā kā tēvam manai izglītībai trūka līdzekļu, biju spiesta jau no V kl. ar privātstundām pelnīt līdzekļus uzturam un mācībām. 1909.g. beidzu ģimnāziju ar VIII pedagoģisko klasi.”
Pēc Pēterburgas Romas Katoļu baznīcas Sv.Katrīnas astoņgadīgās Sieviešu Ģimnāzijas pabeigšanas F.Bricei bija tiesības ieņemt tautskolotāja vietu. Lai gan Felicijai bija iespēja strādāt kancelejā un saņemt labu atalgojumu, viņa tomēr izvēlējās skolotājas darbu privātā pamatskolā pilsētas nomalē un, pilna enerģijas un karstas vēlēšanās kalpot izglītības lietai, uzsāka savas skolotājas gaitas un ar sirds degsmi strādāja latviešu bērnu audzināšanā.
Pēterpilī Felicija Brice nostrādāja 9 gadus. Te bez tiešajiem skolotājas pienākumiem viņa vadīja latgaliešu bēgļu meiteņu internātu, piedalījās bēgļu komitejas darbībā, Pēterpils latgaliešu teātra pulciņā un darbojās mācītāja K.Skrindas vadītajā labdarības biedrībā. Mūsu muzeja krājumā ir nonācis dokuments, ko izdevusi “Latwisu-Latgališu Bīdriba del paleiga kara uperim”, datēts ar 1917.gada 6.septembri, kurā tiek apliecināts , ka Felicija Brice ir Latgaliešu bēgļu internāta vadītāja un tiek komandēta uz Ļucinas apriņķi apsekot Biedrības bēgļu patvērumus.
1918.gada pavasarī F.Brice atgriezās dzimtenē un uzsāka darbu kā skolotāja Rēzeknes latviešu pamatskolā. 1920.gadā viņa pārcēlās uz Ludzu un strādāja Ludzas pilsētas latviešu pamatskolā. Tai laikā Ludzas apriņķa skolu valde nolēma organizēt Ludzā latviešu ģimnāziju. Par ģimnāzijas direktori skolu valde iecēla Feliciju Brici. 1921.gadā sākās ģimnāzijas organizēšanas darbs, jo jaunatvērtajai skolai nebija ne telpu, ne līdzekļu. Lai panāktu ģimnāzijas atvēršanu, šis darbs prasīja daudz pašaizliedzības un pašuzupurēšanās. Īsā laika posmā F.Brice pārvarēja daudz šķēršļu, neatlaidīgi strādāja skolā, vadot 48 stundas nedēļā, jo ģimnāzijai trūka pedagoģiskā personāla. Kad ģimnāzija tika novadīta līdz drošam attīstības stāvoklim, F.Brice lūdza atbrīvot viņu no direktores pienākumiem un kopš 1924.gada līdz 1937.gadam strādāja par skolotāju un bija izcila audzinātāja. Tāpat kā Pēterpilī, arī Ludzā F.Brice neaprobežojās ar pedagoģisko darbību vien, bet aktīvi piedalījās visos kultūras pasākumos un īpaši rūpējās par trūkumcietējiem, vadīja sieviešu labdarības biedrību. 1935.gada žurnāla “Katoļu Dzeive” 3.numura rakstā “Pedagoģiskā un labdareibas dorbā” par Feliciju Brici viņas bijusī audzēkne Pūrmalīte raksta: “25 g. ilgā pedagoģiskā, sabīdriskā un labdareibas dorbā, F.Bricis jaunkundze ar sovu izcylu, apzineigu pīnōkumu piļdeišonas paraugu, idealisma apgarōtu personigū dzeivi un sirsneibu uz jaunōtni ir īspaidōjuse, atteistejuse un veidōjuse jaunōs paaudzes goreigū dzeivi, centīņūs pēc vysa, kas augsts un svāts.” 1936.gadā F.Brice tik apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Pēc aiziešanas pensijā 1937. gadā dzīvoja Rundēnu pagastā un no 1941.gada līdz 1953.gadam strādāja kā skolotāja Rundēnu vidusskolā. Pēdejos savas dzīves gadus pavadīja sava vecākā brāļa jaunsaimniecībā Rundēnos. Mirusi 1954.gada 12.jūnijā.

Ludzas ģimnāzijas skolēni un pedagoģi, 1930.gadi
Izmantojot muzeja krājumu, ir iespēja veicināt sabiedrības interesi, izpratni un lepnumu par mūsu novada vēsturi. Pateicoties tam, ka muzeja krājumi tiek sistemātiski papildināti un dot iespēju iepazīties ar rakstiskiem un lietiskiem muzeja priekšmetiem, saistītiem ar mūsu novada nozīmīgām personībam, starp kurām neapšaubāmi sava svarīga vieta ir arī Felicijai Bricei, muzejs veicina sabiedrības interesi, izpratni un lepnumu par mūsu novada vēsturi.

F.Brice ar priesteri A.Urbšu, 1930.gadi
