Latgale. Klāj maurā balto pūru!” ( A. Vējāns)


Baltais audekls – Ludzas muzeja rīkoto plenēru simbols. It nemaz nav dīvaini, jo Austrumlatgales novada daba ir gaiša, tīra, kā mēdza teikt mūsu senči – balta.

Turklāt, katrreiz atklājot plenēru, LdNM direktore Milāna Bule katram tā dalībniekam pasniedz baltu audeklu, uz kura, radot neatkārtojamu gleznu, kopā ar krāsu triepieniem tiek atstāta daļiņa mākslinieka dvēseles. 2017. gada plenērs bija īpašs, jo tika rīkots pilsētas jubilejas svinību ietvaros.

“Astoņu gadsimtu buras līgo ezera galā.

 Astoņu gadsimtu radzēs laužas dzīvības saknes.

 Astoņu gadsimtu saule bērzos uzlec un riet.

 

Cilvēki, aizturot dvašu, klausās un apvāršņus lūko:

 Nākošos astoņus simtus dzeguze skanīgus kūko.”

 (A. Vējāns)

 

No kreisās A.Denisenko, no labās V.Civenkova

 

Tāpēc tika nolemts, ka plenēra darbi noteikti ir jāizstāda pilsētā, kurā dzīvo un aktīvi darbojas A. Denisenko un V. Civenkova. 3. oktobrī Visaginas publiskajā bibliotēkā notika svinīga izstādes “Lūdzam uz Ludzu”atklāšana. Kopumā tika izstādīti 20 plenēra laikā tapušie darbi. Izstādes apmeklētāji ar lielu aizrautību pētīja gleznās iemūzžinātās skaistās Latgales ainavas.

Izstādes apmeklētāji ar lielu aizrautību pētīja gleznās iemūzžinātās skaistās Latgales ainavas

 

Spilgtākais akcents izstādē – gleznas ar ezera ainavām. Ezeri tāpat kā viduslaiku pils drupas gleznainajā pakalnā ir Ludzas pilsētas vizītkarte. Raugoties zilajās ezeru acīs neviļus prātā nāk A. Vējāna dzejas rindas:

“Glaužas divi ezeri pie sāniem

Pilsētai, kur esmu dzimis es.

A.Denisenko „Ludza”, a/e, 50×70 cm, 2017

 

A.Denisenko glezna „Ludza” tika publicēta Vispasaules mākslas darbu katalogā „Art geogrāfija 2017”. Šajā katalogā publicēti mākslinieku darbi no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

 

Tuvojoties devītajam gadu simtenim mūsu dzimtā pilsēta aizvien ir īpašas auras apvīta, ar nezūdošo šauro ieliņu  un vecpilsētas  koka namiņu šarmu. Tieši mūsu pašu mākslinieki I. Martjukova, A. Misāns un G. Zālīte – Misāne savos darbos ir izcēluši sirmās Ludzas skaistumu.

 

“Tieši pļavās aiziet ielas,

Ezeri ar druvām mijas.

Vijas upju zilās dzīles,

Pāri debesis tik lielas…

 

Klausos klusā niedru elpā.

Guntiņa no jauna nama

Brauc pa viļņiem mirgodama –

Nezūd laikā, nezūd telpā.”

                          (P. Jurciņš)