Muzeja krājums papildināts ar vērtīgiem jaunieguvumiem


Pateicoties rīdzinieces Lidijas Vecvagares (dzimusi Rižakova) dāvinājumam, Ludzas Novadpētniecības muzeja krājums tika papildināts ar 7 ļoti interesantiem un vērtīgiem jaunieguvumiem – fotogrāfijām un LU studentu biedrības “Latgola” atšķirības zīmēm.

Minētie priekšmeti piederējuši Lidijas mammai Marijai Barkānei (pēc laulībām Rižakova) un krusttēvam Boļeslavam Sinkevičam, kas strādāja par skolotājiem mūsu dzimtajā pusē.

Lidija dzimusi 1933.gada 18.martā Rīgā. 1946.gadā beigusi 7-gadīgo Ludzas pamatskolu. 8.klasē iestājusies Rīgā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, kuru beigusi 1950.gadā un šajā pašā gadā iestājusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas tika norīkota savā pirmajā darba vietā Jelgavā, pilsētas finanšu nodaļā. Pēc tam visa tālākā darba dzīve 38 gadu garumā saistījās ar finansista profesiju. 1988.gadā devās pensijā. Pašlaik Lidijas kundze priecājas par saviem četriem mazmazbērniem.

Priekšmetu dāvinātājas mamma Marija dzimusi Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagasta Evertovas sādžā septiņu bērnu ģimenē, kurā bija četri brāļi un trīs māsas. Marija bija jaunākā – dzimusi 1900.gadā, mirusi 1985.gadā, apglabāta Ludzas kapos.

Sākumā visi dzīvojuši sādžā. Vēlāk, kad šādžu sistēma sairusi, viņas tēvs Staņislavs un abi vecākie brāļi Vladislavs un Meikuls kļuva par zemniekiem. Divas māsas Veronika un Sofija tika izprecinātas. Aleksejs, Izidors un Marija, neskatoties uz grūtajiem materiālajiem apstākļiem, tiecās pēc izglītības. Iespējams, ka tā bija tuvējās apriņķa pilsētas Ludzas ietekme un pašu lielā uzņēmība.

Pēc Ludzas ģimnāzijas absolvēšanas Marija no 1922.gada ilgus gadus strādāja par rezerves skolotāju Ludzas apriņķa skolās. Tas nozīmēja, ka aizvietoja pamatskolās iztrūkstošos skolotājus (vairākos priekšmetos). Visilgāk – deviņus gadus ir strādājusi par skolotāju Pokuminā Strautiņu 6-klasīgajā pamatskolā, kas bija atvērta jau 1921.gadā un slēgta 1974.gadā.

Nodibinoties padomju varai, Marija vienu gadu nostrādāja Zvirgzdenes pamatskolā, bet, sākoties vācu laikam, kā neuzticama persona katru gadu tika nozīmēta darbā uz citu skolu. No 1945.gada Marija vairāk nestrādāja par skolotāju, bet saimniekoja lauku mājās Evertovā līdz 1951.gadam. Sākās kolhozu dibināšana, Marija tajā neiestājās, un līdz ar to tika aprēķināts milzīgs zemes nodoklis. Tā kā to nevarēja nomaksāt, ar tiesas lēmumu māju un zemi atsavināja. Tad Marija pārcēlās uz dzīvi Rīgā pie vīra un bērniem.

Tā kā Marijai trūka darba stāža (skolotājas darbs vācu laikā netika ieskaitīts), viņai šie gadi bija jāpiestrādā. Marija dabūja šuvējas darbu kādā artelī un nostrādāja tur līdz pensijai. Pēc tam vairāk algotu darbu viņa nestrādāja.

Lidijas krusttēvs Boļeslavs  Sinkevičs Jāzepa d. dzimis 1909.gadā. 1929.gadā pabeidza vidusskolu, tajā pašā gadā iestājās Latvijas universitātes Dabas zinību un fizikas- matemātikas fakultātē, kuru beidza 1937.gadā. Studiju gados aktīvi iesaistījās studentu biedrībā “Latgola”. Uzreiz pēc augstskolas beigšanas tika nozīmēts strādāt par matemātikas skolotāju Kārsavas pilsētas ģimnāzijā.  Karam sākoties, evakuējās uz Krieviju, kur tika mobilizēts. Dienēja 202. latviešu divīzijas 122. strēlnieku pulkā kā ierindnieks ķīmijas rotā un jau 1942. gada janvārī gāja bojā bumbas sprādzienā Kurskas apgabalā.

Cepure un lente, piederējusi LU studentu biedrības “Latgola” biedram  Boļeslavam Sinkevičam, muzejam dāvinājusi Lidija Vecvagare (dzimusi Rižakova)

Latvijas Universitātes studentu biedrības ”Latgola” dibināta 1929.gada 13.martā, tās dibinātāji bija 10 Latgales studenti.

Uz 1937.gadu biedrībā jau bija 70 biedri, tajā skaitā pazīstamie Latgales mākslinieki- Leons Tomašickis, Vitālijs Kalvāns, Jānis Gorbunovs.

Uz 1939.gada 1.05. biedrībā skaitījās 108 biedri, no tiem 24 bija beiguši augstskolu.

Pēc kara biedrība turpināja darboties Austrālijā un Amerikā.

Biedrības devīze: “Ar skaidru sirdi Tēvu zemes darbā!”. Biedrības atribūtikas krāsas- zils un balts. Zilā krāsa simbolizē mūžam zilos dzimtenes silus un ezerus. Baltā krāsa- baltos dzimtenes ceļus un lielceļus un skaidras domas.

Biedrības mērķis – apvienot Latvijas Universitātes studentus akadēmiskā organizācijā, attīstīt viņos kopdarbības apziņu akadēmiskā un sabiedriskā dzīvē. Sniegt biedriem materiālu un morālu atbalstu un aizstāvēt biedru intereses universitātē un sabiedrībā. Audzināt biedros garīgo inteliģenci, mīlestību uz darbu, veicināt biedros garīgu un fizisku attīstību.

Katru gadu biedrības biedri viesojās Latgalē ar koncertiem un teātra izrādēm.

Kārsavas pilsētas ģimnāzija, 20.gs. 30.to gadu beigas3.rindā no kreisās puses 2. Boļeslavs Sinkevičs

Kārsavas pilsētas ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi, 20.gs. 30.to gadu beigas

Kārsavas pilsētas ģimnāzijas izlaidums , 20.gs. 30.to gadu beigas

Līdz 1924. gadam Ludzas apriņķis bija lielākais apriņķis Latvijā ar 6547,8 km2 lielu teritoriju, kurā ietilpa 1 pilsēta (Ludza) un 24 pagasti (Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Eversmuižas, Gauru, Istras, Janovoles, Kačanovas, Karsavas, Kokorevas, Landskoronas, Lipnas, Mihalovas, Nerzas, Pildas, Posines, Rugaju, Rundanu, Tolkovas, Viļakas, Višgorodas, Zaļmuižas un Zvirgzdenes pagasti). Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus: Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Gauru, Kačanovas, Kokarevas, Liepnas, Rugāju, Tolkovas, Viļakas, Višgorodas atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.

Kārsavas pilsētas ģimnāzijas izlaidums , 20.gs. 30.to gadu beigas

Ludzas Novadpētniecības muzejs sirsnīgi  pateicas Lidijai Vecvagarei par dāvinājumu.